Pazīsti savu klientu

KYC jēdziens parādījās ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) oficiālajos dokumentos 2016. gadā. Tieši viņš ieviesa oficiālās KYC prasības. Tomēr tas, kādus datus pieprasīt no klienta, ir pašu dienestu ziņā, jo nav vienota standarta. Piemēram, kriptovalūtas biržas parasti pieprasa pilnu vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu, pasta adresi, tālruņa numuru, dzīvesvietas valsti un adresi, personu apliecinošu dokumentu (pasi, licenci vai citu dokumentu). KYC procedūru piemēri ir skaidras naudas izņemšanas ierobežojumi vai klienta identitātes pārbaude ar SMS kodu.

Izmantojot šo principu, banka nosaka, kurš var kļūt par tās klientu, un var iegūt pamatdatus par klientu, izsekot un novērtēt viņa darījumus, kā arī uzlabot šo darījumu drošību. Dažas iestādes ievieš biometriskās klientu atpazīšanas procedūras. Smart-ID sistēma jau darbojas Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Tas ļauj 99 % valsts pārvaldes pakalpojumu sniegt tiešsaistē un palīdz vietējiem iedzīvotājiem daudz ātrāk veikt KYC pārbaudes, balsot tiešsaistē, digitāli maksāt nodokļus, iegādāties kriptovalūtas u. c.

KYC programmatūra darbojas pēc informācijas apkopošanas principa, lai izveidotu datubāzi. Specializēta programmatūra palīdz uzņēmumiem pārvaldīt identitātes pārbaudes procesu, ļaujot automātiski identificēt augsta riska klientus, vienlaikus samazinot cilvēcisko kļūdu un kļūdainu pozitīvu rezultātu iespējamību.

KYC procedūras ir vairāku posmu darbība, kas ietver klientu personiskās informācijas vākšanu un analīzi. Lai pārbaudītu šos datus, iestādes nosūta informāciju vairākiem neatkarīgiem trešās puses verificētājiem. Šīs organizācijas to salīdzina ar oficiālajām datubāzēm, lai pārliecinātos, ka informācija ir pareiza un atbilst visiem parametriem. Pārbaudes programmas arī salīdzina personas informāciju ar pasaules krimināllietu datubāzēm. Izmantojot šīs procedūras, finanšu iestādes un pakalpojumu sniedzēji var noteikt katra klienta riska līmeni.

Klienti tiek iedalīti trīs riska grupās:

• Zema riska:

Jūs varat droši sadarboties ar klientu. Tomēr, lai izvairītos no problēmām nākotnē, regulāri jāpārbauda savu klientu.

• Vidēja:

Pirms veikt darījumus ar klientu, jums jāveic noteikti pasākumi. Kā piemēram jāpārbauda dokumenti.

• Augsta riska:

Ar šāda riska klientiem nav ieteicams mijiedarboties.

Starptautiskie darījumi ne vienmēr ir pārredzami, tāpēc, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, jums ir jāuzticas savam ārvalstu partnerim. Tāpēc ir labi vekt pārbaudes, tādas kā:

• Galvenie rādītāji: Analizējot galvenos rādītājus, jūs varat precīzi novērtēt jūsu klienta vispārējo ekonomisko situāciju. Pārbaudes pasargā no darījumiem ar klientiem, kas nav maksātspējīgi.
• Sankcijas un sankciju saraksti: dažādu valstu aģentūras piemēro sankcijas daudziem iesaistītajiem uzņēmumiem un personām. Iemesli ir dažādi: iesaistīšanās noziedzīgās vai teroristiskās darbībās, naudas atmazgāšana vai attiecības ar valstīm, kas nav likumīgas.
• PEP (politiski ietekmējamo personu saraksts): Šādām personām ir augsts risks potenciāli iesaistīties kukuļošanā un korupcijā, ņemot vērā viņu stāvokli un ietekmi, ko tās var radīt. Lai gan viņiem jāievēro stingrāki noteikumi pret finanšu noziegumiem, darījumi ar uzņēmumiem, kuros iesaistītas šādas personas, var būt riskanti.
• Varat uzzināt, vai jūsu klients ir nonācis ziņu virsrakstos, bankrotējis naudas atmazgāšanas dēļ vai ir iesaistīts korupcijas skandālā. Ir iespējams apkopot visu attiecīgo informāciju no visiem pieejamajiem avotiem.
• Valsts riski: ļoti bieži ekonomiskie un politiskie riski nāk no valsts. Tas ietver korupciju, tiesiskuma trūkumu, valūtas svārstības un konfliktus. Ir jānovērtē, cik riskanti jums ir slēgt darījumus ar pusi, kuru apsverat.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana (AML – Anti-Money Laundering) ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, terorisma finansēšanas un masu iznīcināšanas ieroču izstrādes apkarošana. Procedūra ietver informācijas par lietotājiem, viņu ienākumiem un darījumiem identificēšanu, glabāšanu un apmaiņu starp iestādēm un aģentūrām.

Finanšu iestādes izmanto AML, lai pārbaudītu uzņēmumus, kas veic darījumus skaidrā naudā vai kam aktīvi ir skaidrā naudā, kas tur naudu vairākos kontos un vairākās bankās, kas pārskaita naudu uz ārzemēm, pērk instrumentus, lai norēķinātos skaidrā naudā, un kas ar brokeru vai dīleru starpniecību iegulda vērtspapīros.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas koncepcija tika ieviesta pēc tam, kad tika izveidota Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai (FATF). Tas notika 1989. gadā Parīzē. Tā izstrādā un popularizē starptautiskos standartus, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un apkarotu terorisma finansēšanu.

Cita organizācija cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir Starptautiskais Valūtas fonds. SVF pieprasa, lai tā 189 dalībvalstis ievērotu starptautiskos standartus terorisma finansēšanas novēršanai. Viens no noteikumiem paredz, ka naudas atmazgāšanas apkarošanai ir noteikts vismaz piecu dienu iesaldēšanas periods.

AML izmanto dažādus algoritmus, lai sasaistītu KYC datubāzi un citus informācijas avotus. Saziņai starp AML un KYC jābūt pastāvīgai un abpusējai. KYC moduļus var izmantot, lai pielāgotu AML programmu konkrēta uzņēmuma unikālajām vajadzībām, noskaidrotu klientu riskus un uzlabotu atbilstību.

Klientu identifikācija (KYC) ir tikai daļa no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML). Citi elementi ir CDD – klienta uzticamības pārbaude, EDD – pastiprināta uzticamības pārbaude, uz risku balstīta AML politika, pastāvīgs riska novērtējums un pastāvīga uzraudzība, darbinieku apmācības programmas, iekšējās kontroles un iekšējais audits.

KYC attiecas uz identitātes pārbaudes un riska novērtēšanas procesu, savukārt AML ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas metožu spektrs, ko izmanto, lai aizsargātu pret finanšu noziegumiem, atklātu tos un ziņotu par tiem. Tomēr daudzas finanšu iestādes pilnībā neīsteno vienu vai abus šos aspektus, maldīgi uzskatot, ka tie kalpo vienam un tam pašam mērķim.

KYC ir viens no principiem, kas jāievēro, lai nodrošinātu atbilstību AML noteikumiem. Turklāt KYC pārbaužu neveikšana būs pamats kriminālvajāšanai pat tad, ja organizācija darbojas likumīgi un godprātīgi.

AML būtībā ir atbilstības process, kas ietver klientu informācijas analīzi, lai nodrošinātu atbilstību FATF prasībām. To darot, viens no informācijas avotiem par uzņēmumu ir KYC dokuments, kas ietver kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. AML būtībā ir likumdošanas atbilstības nodrošināšanas metode konkrētā valstī.

Ņemot vērā to, ka klienti sniedz kazino savu personīgo informāciju, tas garantē datu aizsardzību, veicot visus nepieciešamos pasākumus, lai informācija būtu drošībā. Klientiem ir jāiesniedz sensitīva rakstura dokumentācija, lai apstiprinātu savu identitāti un novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Daudzus spēlētājus satrauc pārbaudes gaita, un tomēr šī procedūra ir neatņemama kazino daļa, tas ir parasts process.

Kazino ir jāpazīst savs klients, tāpēc klientiem ir jāiziet identitātes pārbaude – KYC process. Ņemot vērā šī procesa nozīmīgumu, tā esamībai tiek pievērsta uzmanība izvērtējot kazino. Parasti šis process ietver sevī tādu dokumentu pārbaudi, kā:

• pase, ID vai autovadītāja apliecība;
• adreses apstiprinājums;
• iemaksas apstiprinājums;
• ienākumu avots.

Var tikt veikta arī identitātes pārbaude izmantojot Skype. Visi šie soļi aizņem nedaudz laika, kas vēlāk ļaus jums veikt savas izmaksas maksimāli ātri. Tas ir tā vērts! Ja jums rodas jebkāda rakstura jautājumi saistībā ar dokumentu ielādi un procesa gaitu, droši vērsieties pie kazino atbalsta dienesta, kurš ar lielāko prieku jums palīdzēs.